et et

Seksuaaltervise kool

Õigusabikool

NAISELT NAISELE. MEHELT MEHELE

Moekool

Autokoolid

Kuhu minna õppima. Õppematerjalid

Kuidas kindlustada lapse materiaalne tulevik



turvakood

Kāpēc Tavex pārdod investīciju zeltu

Kool.ee-haridusportaal :: Kāpēc Tavex pārdod investīciju zeltu Ei ole olemas kasutusjuhendit eluks. Õnneks on olemas www.kool.eeKāpēc Tavex pārdod investīciju zeltu,Koolilaen, energialaen, matuselaen, matemaatika, ekool, e-kool, füüsika, ajalugu, seks, abort, laen

[ Investīciju zelts ] [ Cenas ] [ Cenu grafiki ] [ Investīciju zelta monētas ]
[ Investīciju zelta stieņi ] [ Numismātiskais zelts ] [ Zelts kā investīcija ] [ Zelts kā dāvana ] [ Jaunumi ] [ "Zelta Avīze" ] [ Kā apieties ar zeltu ] [ Kāpēc Tavex pārdod investīciju zeltu ]

Kāpēc Tavex pārdod investīciju zeltu

Atbilde uz jautājumu, kāpēc Tavex pārdod investīciju zeltu, pirmajā mirklī liekas vienkārša: peļņas gūšanai. Vairums darījumu taču tiek veikti naudas pelnīšanai. Auto saloni pārdod automašīnas, būvfirma būvē dzīvokļus, restorāns gatavo ēdienu, banka aizdod naudu – tāpēc, lai pelnītu. Vai viss patiesi ir tik vienkārši? Vai automašīnu mērķim nevajadzētu būt ļaut cilvēkiem ērtāk pārvietoties no viena punkta uz otru, dzīvokļu būves mērķim piedāvāt cilvēkiem labākus dzīves apstākļus, restorānam radītam, lai baudītu gardu maltīti un bankai pirmām kārtām - būt vietai, kur cilvēki tur savu naudu.

Blakus šiem, cilvēcei tik vajadzīgajiem pakalpojumiem, zelta pirkšana un pārdošana liekas salīdzinoši aplama darbība, kas nerada absolūti nekādu papildvērtību. Pirmajā brīdī izskatās, ka to ir vērts darīt tikai papildu peļņas gūšanai, jo jauna bagātība šeit it kā nerodas. Ieskatoties dziļāk, viss tas, kas ārēji šķita vienkāršs un skaidrs, kļūst sarežģīts.

Sāksim no sākuma. Apskatīsim banku nozari. Atšķirībā no dažām modernākām nozarēm, tādām kā loģistika, aviācija vai mēdiji, šeit mēs varam balstīties uz vairāk kā 2000 gadu ilgu vēsturi. Apskatīsim, kas ir pamatā laimīgam un veiksmīgam laikam finanšu un banku nozarē, un kā vēstures gaitā finanšu ģēniju lēmumi ir nesuši nabadzību tautu masām. Nekavējoties ilgāk pie vēstures, atcerēsimies, ka cilvēce jau tūkstošiem gadu ir izmantojusi dažādas naudas formas. Tam derēja gan gliemežvāki, gan sauja sāls,kas gan ir vieni no dīvainākajiem naudas piemēriem. Laika gaitā bija būtiski atrast maiņas līdzekli, kas būtu visiem piemērots. Bija taču ļoti neizdevīgi turēt kamieļus, ja no kaimiņa pret kamieli saņēmi tikai govis. Lai gan gribētu varbūt vīnogulāju lauku. Tātad naudas rašanās bija neizbēgama. Un, protams, bija svarīgi, lai pašai naudai būtu kāda vērtība. Pēc vairākiem mēģinājumiem cilvēki dažādos kontinentos apstājās pie zelta. Zelts bija vispiemērotākais naudas ekvivalents. Zelts ir ierobežotā daudzumā, zelts ir viegli apstrādājams, zelts nedeg, zelts nerūsē. Zelts bija labākais līdzeklis, lai dažādi cilvēki un tautas savā starpā norēķinātos par visādām precēm. Ir mēģināts atteikties no naudas sistēmas, kas ir piesaistīta zeltam, taču no tā nekas labs nav iznācis. Romas valsts uzplaukuma laikā imperators Nero izmēģināja pēc savām domām ģeniālu risinājumu, kā bez darba un vērtību radīšanas var gūt arvien lielāku bagātību un turpināt savu izšķērdīgo dzīves veidu. Nero nolēma izkausēt sudrabnaudu un kalt jaunas monētas, kurās bija uz pusi mazāk sudraba. Likās, ka tagad Nero var tērēt uz pusi vairāk. Sākumā tā arī bija. Pēc tam valdnieks atkārtoja savu triku vēl vairākas reizes, līdz monētu sudraba saturs bija 4% no sākumā bijušā. Nero, apmierinot savas tieksmes, izdevās tērēt savu naudu līdz bezgalībai, taču Romas impērijai tas bija sabrukuma sākums. Ja laikā no 10.-260. g. m.ē. inflācija bija 0,4% gadā, tad periodā 260.-340.g. m.ē. cenas pieauga 20 reizes.

Šeit gribu pievērst uzmanību meliem, kas ir ieguvuši plašu pielietojumu. Proti, inflācija esot cenu pieaugums. Latvijā esot inflācija, jo cenas pieaug. Pārtikas preču cenas pieaug, tātad ir inflācija. Taču patiesībā, cenām pieaugot, samazinās naudas vērtība. Naudas vērtība samazinās, ja tiek atkārtota situācija, kādu radīja valdnieks Nero, jeb citiem vārdiem, valsts un vadošās personas izlaiž apgrozībā naudu bez seguma. Diemžēl mūsdienu banku sistēma balstās uz šādu metodi. Sākumā banka bija iestāde, kas aizdeva naudu, ko klienti bija tai nodevuši. Ja noguldījumu un savu līdzekļu nebija, tad naudu nevarēja arī aizdot. Vienkārši un loģiski. 20. gadsimtā situācija mainījās. Baņķieri atrada iespēju, kā aizdot daudz vairāk. Jo, ja vēlāk aizdoto naudu saņem atpakaļ, neviens nevar apsūdzēt par liekas naudas laišanu apgrozībā. Pašreizējā sistēma balstās uz to, ka apgrozībā ir laists būtībā (tieši būtībā, jo gluži visi, kas vēlas, tomēr aizdevumu nesaņem) tik daudz naudas, cik ir aizdevuma gribētāju. Tiek pieņemts, ka visi aizdevuma saņēmēji vēlāk naudu atmaksā. Un, lai gan tas šķietami atdzīvina ekonomiku, tāpat kā dopinga deva atdzīvina sportistu, šādas sistēmas ilgāka darbošanās nav iespējama. Sistēma var darboties tikai pēc klasiskās piramīdas principa, jeb kamēr ir jaunu aizdevumu gribētāji. Ja aizdevuma gribētāju vairs nav, sistēma nojūk. Visa sistēma ir izstrādāta īslaicīgas peļņas gūšanai, kas ir gan ļoti cilvēciski, taču kā jau visu cilvēcisko netikumu gadījumā - kaitīgi. Var uzreiz pateikt, ka pēc dotās shēmas uzbūvētu bankas sistēmu pašlaik lieto visa pasaule.

Uz iepriekšaprakstītās situācijas fona pamata Tavex sāka piedāvāt zeltu. Sākumā Tavex mērķis bija palīdzēt saglabāt uzņēmuma īpašnieka naudu un nemaz nebija plānots sākt zeltu pārdot citiem. Bet pēc neliela zelta uzkrājuma iegādes firmai Tavex, par zeltu ieinteresējās arī citi, kas saprata, ka ne viss zem šīs saules ir labākajā kārtībā. Pēc tam Tavex sāka piedāvāt visiem iespēju uzglabāt savu naudu investīciju zeltā. Šeit ir godīgi jāatzīstas, ka lai gan zelta pārdošanas mērķis nebija pelnīt lielu naudu, jo firmas Tavex galvenā darbības joma joprojām ir valūtas maiņa, tomēr arī ar zelta starpniecību Tavex gūst peļņu un nebūt nenodarbojas ar to labdarības dēļ. Līdzīgi kā automašīnas netiek pārdotas par pašizmaksu un arī restorānā nevar paēst bez uzcenojuma. Taču peļņa nav šeit galvenais mērķis.

Mērķis ir skaidrs. No pašreizējās finanšu krīzes iespējas mazāk latviešiem ir jāiziet kā zaudētājiem. Latviešiem ik pēc katriem 30-40 gadiem ir tikusi atņemta viņu uzkrātā nauda. Izglābušies ir tie, kuriem tajā laikā ir bijis zelts. Tā kā šoreiz krīze būs starptautiska, tad ir īstais brīdis domāt par laiku pēc krīzes, kad banku lietas un ekonomika no burbuļu ekonomikas ievirzīsies normālās sliedēs. Tad starpvalstu konkurences spēja būs atkarīga no tā, cik daudz katrā valstī ir patiesās vērtības – zelta. ASV kļuva par pasaules vadošo spēku, kad tā iegādājās sev lielākus zelta krājumus. Un arī Latvijai starpvalstu konkurences cīņā ir labāka pozīcija, ja latviešu rokās ir vairāk zelta. Patiesībā zelts ir nauda. Tā ir bijis vairāk kā 1000 gadu, ir tagad un būs arī nākotnē.

Droši vien daudzi cilvēki neuztvers šo stāstu nopietni, pieņemot, ka ir darīšana ar kārtējo reklāmas triku, ar mērķi “iesmērēt” cilvēkiem zeltu.

Es pilnīgi cienu šādu uzskatu. Tam, ko cilvēks dara ar savu naudu, ir jābūt katra brīvai izvēlei. Pirms zelta pirkšanas iesaku katram pamatīgi ar to iepazīties, lai saprastu, kādu lomu zelts ir spēlējis vēsturē un kas sagaidāms zelta tirgū nākotnē. Vispirms es aicinu lasītāju balstīties uz savu paša skaidro saprātu, nevis avīzes vai kaimiņa uzskatiem.

Šī raksta nobeigumā vēlos atkārtot klasiķi Bernardu Šovu: “Mums visiem ir jāizdara izvēle, vai uzticēties zelta dabiskajai stabilitātei vai valdības locekļu godīgumam un inteliģencei. Un ar visu cieņu pret šiem kungiem, es personīgi izvēlētos zeltu”.

Alar Tamming

printerisõbralik versioon esita küsimus
viimati toimetatud: 29. 05. 2008. 01:48

Time: 0.1231921 s.