Slimības

[ Intiimprobleemid naise kehas ]  [ Tava dzīve ]
[ Kontracepcija visda˛ādākajām pacientu grupām ] [ Kontracepcijas panākumu atslēga ] [ Iespējamie veselības aprūpes izaicinājumi ]  [ Mijiedarbība ar citiem medikamentiem ] [ Seksuāli transmisīvās slimības (STS) ] [ Papildus informācija ]

Seksuāli transmisīvās slimības (STS)

Kopš 1990. gada STS izplatības līmenis ir turpinājis augt daudzviet, tajā skaitā arī attīstītajās valstīs.^9,10 Pasaules Veselības organizācija ir atklājusi, ka katru gadu pasaulē tiek konstatēti 340 miljoni jaunu STS saslimšanas gadījumu (piem.: sifiliss, gonoreja, hlamīdija) Pasaules Veselības organizācija (WHO) ir konstatējusi, ka jauni 340 miljoni šo slimību gadījumi (sifiliss, gonoreja, hlamidioze un trihomonoze) tiek reģistrēti katru gadu.¹¹ Pasaules mērogā tiek uzskatīts, ka lielākā daļa STS slimnieku ir jaunāki par 25 gadiem, katrs piektais, vairāk nekā puse STS slimnieku, ir jauni cilvēki.^9-12 Kā, piemēram: Lielbritānijā, apmēram viena no desmit sievietēm un daudzi vīrieši ir inficēti ar hlamīdiju. Pēdējo sešu gadu laikā sifilisa saslimšanas gadījumu skaits ir palielinājies par 500% un gonorejas slimnieku skaits ir dubultojies.¹³ Balstoties uz Lielbritānijas statistikas datiem, var secināt, ka seksuālās veselības standarti krasi pazeminās.¹³

STS slimības:

• Hlamidioze
• Gonoreja
• Ģenitālās kārpas
• B hepatīts
• C hepatīts
• HIV un AIDS
• žmogaus imunodeficito virusas (ŽIV) ir imuniteto nepakankamumo sindromas (AIDS),
• Sifiliss
• Kašķis un utis
• Vaginālā trihomonoze.

Visbiežāk sastopamie STS simptomi:¹⁴

• Neparasti liels peņa un vagīnas izdalījumu daudzums.
• Sāpes un dedzināšana urinēšanas laikā.
• Ģenitāla nieze, pietūkums.
• Sāpes un asiņošana seksa laikā un pēc tā.

Infekcijas simptomi var variēt un daudzām STS infekcijām tie var būt vienādi (kā, piemēram: hlamīdijai un gonorejai). Kā arī pacientam var būt vienlaicīgi vairākas slimības.¹⁴

Galvenokārt, lielākā daļa kontracepcijas līdzekļu nepiedāvā aizsardzību pret STS, tātad ja pacienta pagātne ir bijusi saistīta ar augsta riska seksuālu uzvedību, būtu prātīgi paskaidrot kā šādu risku var samazināt.

Plašākai informācijai: Lai uzzinātu vairāk par seksuāli transmisīvajām slimībām, apmeklējiet infekciju kontroles un novēršanas centra mājas lapu http://www.cdc.gov/STI/; www.vm.gov.lv

9. Panchaud C, Singh S, Feivelson D, Darroch JE. Sexually transmitted diseases among adolescents in developed countries. Int Fam Plan Perspect 2000; 32: 24-32.
10. Weinstock H, Berman S, Cates W Jr. Sexually transmitted infections among American youth: incidence and prevalence estimates. Perspect Sex Reprod Health 2004; 36: 6-10.
11. WHO. Global prevalence and incidence of selected curable sexually transmitted infections: overview and estimates. Geneva: World Health Organization, 2001.
12. Dehne KL, Riedner G. Sexually transmitted infections among adolescents: the need for adequate health services. Geneva: World Health Organization, 2005.
13. House of Commons Health Committee. Sexual Health: Third Report of Session 2002-2003. The Stationery Office Limited, June 2003. London. Accessed on 1 April 2005 at: http://www.parliament.the-stationery-office
    .co.uk/pa/cm200203/cmselect
    /cmhealth/69/69.pdf.
14. Leidenberger FA. Klinische Endokrinologie fur Frauenarzte. Berlin, Germany: Springer Verlag, 1998

printerisõbralik versioon esita küsimus