Seksuāli transmisīvās slimības

[ Intiimprobleemid naise kehas ]  [ Tava dzīve ] [ Pubertāte – kas noticis ar manu ķermeni? ] [ Hormoni – Kas tie ir un ko tie dara? ] [ Menstruācijas ( menstruālais cikls) ] [ Grūtniecība ] [ Saskaroties ar neplānotu grūtniecību ] [ Pēcdzemdību laiks ] [ Menopauze ] [ Aborts ] [ Parastākie mīti par grūtniecību ] [ Seksuāli transmisīvās slimības (STS) ] 

Seksuāli transmisīvās slimības (STS)

Kas tās ir?

Seksuāli transmisīvās saslimšanas (STS) ir tās, kuras var tikt pārnēsātas no vienas personas otrai seksuāla kontakta rezultātā. Daudzas STS ir ārstējamas, taču citas ir grūti ārstējams, tās izsauc neauglību un pat nāvi. Tāpēc ir svarīgi nodarboties ar drošu seksu, lai izvairītos no jebkuras STS. Tas nenozīmē tikai un vienīgi izsargāšanos no HIV (vīruss, kas izsauc AIDS). Iz arī citas infekcijas šādi pārnēsājamas, par kurām sabiedrībā ir mazāk zināms. Sīkāka informācija par citām infekcijām seko zemāk tekstā:

Gonorrhoea

Gonoreja ir bakteriāla infekcija, kurai sākotnēji nav simptomu. Vēlāk rodas dedzinoša sajūta urinējot, dzeltenīgi izdalījumi no maksts, dzimumorgānu apsārtums un dedzināšana, kā arī nieze un dedzinoša sajūta maksts apvidū. Neārstēta gonoreja var novest pie nopietnas iegurņa infekcijas uroģenitālā trakta iekaisuma. Tas draud sievietei ar neauglību. Gan sievietei, gan vīrietim šāds stāvoklis var izsaukt septicēmiju, artrītu, meningītu un jaundzimušā aklumu. Gonoreja ir relatīvi plaši sastopama, taču ir ārstējama ar antibiotiku terapiju.

Chlamydia

Hlamīdijas ir bakteriāla infekcija, kuras simptomi ir līdzīgi gonorejai. Vairumam sieviešu nav simptomu, taču slimība tiek viegli pārnēsāta. Bieži vien šī saslimšana paliek neārstēta un var radīt olvadu nopietnu bojājumu, kas noved pie neauglības vai priekšlaicīgām dzemdībām. Vīriešiem hlamīdijas var radīt ģenitālā trakta infekciju. Var ārstēt ar antibiotikām.

Syphilis

Sifiliss ir bakteriāla infekcija, kas ir gadsimtiem sen zināma. Tā ir kā “uzliesmojoša” infekcija, kas iedzīvojas miklajās gļotādās mutē un ģenitālijās. Tā rada nesāpīgu čūlu. Sifiliss ir ļoti lipīgs šajā čūlas stadijā. Sievietēm šī infekcija bieži pāriet pati no sevis, pat bez ārstēšanas. Tomēr, 25 % gadījumu, slimība pāriet savā otrajā – sekundārajā stadijā, kura attīstās pēc dažām nedēļām vai mēneša un turpinās 4-6 nedēļas. Tas noved pie izsitumiem uz rokām un kājām. Terciārā sifilisa forma attīstās pēc vairākiem gadiem, bez īpašiem simptomiem un var radīt nopietnus nervu sistēmas bojājumus, kā arī ietekmēt iekšējos orgānus. Tā ir nopietna slimība un var apdraudēt dzīvību. to ārstē ar penicilīna grupas antibiotikām un ārstēšanas rezultativitāte atkarīga no slimības stadija.

Trichomoniasis

Trihomonas ir mazi parazīti, kas primāri tiek pārnesti tiešā dzimumkontakta ceļā. Sievietēm slimība galvenokārt rada maksts iekaisumu, kas var tālāk izplatīties uz dzemdi. Simptomi ir nieze, izdalījumi (parasti zaļgani un putojoši), dedzināšana urinējot, bieža urinēšana un sāpes dzimumakta laikā. Dažām sievietēm nav simptomu. Grūtniecēm raksturīgas priekšlaicīgas dzemdības un infekcija var tikt nodota bērnam. Vīriešiem parasti nav simptomu, taču dažkārt novēro urīnizvadkanāla iekaisumu un baltus izdalījumus no dzimumlocekļa, kā arī urīnpūšļa un prostatas apvidus iekaisumus. Trihomonoze veicina HIV izplatīšanos. Ārstē ar antibiotikām.

Vai tu zini? Ik gadu pasaulē reģistrē ap 340 miljonu jaunu saslimšanas gadījumu ar ārstējamām STS (sifiliss, gonoreja, hlamidioze, trihomonoze) 1. Neārstētas šīs saslimšanas rada nopietnus draudus veselībai.

Dzimumceļu herpes

Dzimumceļu herpes ir vīrusa saslimšana, kas rada apsārtumu un čūlas uz ģenitālijām vai mutē. Kad vīruss nokļūt organismā, tas nav aktīvs 3-7 dienas. Šai laikā nav simptomu un vīrusu arī nevar pārnēsāt. Izpausmes parādās, kad sākas nieze un sprēgāšana un rodas apsārtums. Rodas čūlas. Tās parasti ir ļoti jūtīgas un nenoiet no 1-2 nedēļām. Vīruss ir lipīgs no niezes parādīšanās līdz pilnīgam sadzīšanas procesam. Grūtniecēm ir risks inficēt bērniņu dzemdību laikā, kas savukārt var radīt encefalītu (smadzeņu iekaisums), kas vairs beigties letāli. Ārstē ar pretvīrusu ziedēm.

Vai tu zini? Ik gadu tiek reģistrēti daudzi miljoni neārstējamu vīrusu izcelsmes STS, ieskaitot ap 5 miljoni HIV infekciju.¹

HIV

HIV (cilvēka imūndeficīta vīruss) pārnešana notiek ar organisma šķidrumiem vairākos veidos, ieskaitot neaizsargātas seksuālas attiecības un pārnešanu ar asinīm (piem. ar netīrām injekciju šļircēm un pārlejot netīras asinis). Grūtniecības laikā vīrusu māte var nodot bērnam. Persona, kas inficēta ar HIV, sākumā parasti nemana simptomus, jo tie ir nespecifiski un var būt neizteikti. Vīruss savairojas un uzbrūk asins šūnām, izsaucot imūnsistēmas pieaugošu pavājināšanos. HIV izsauc AIDS (iegūts imūndeficīta sindroms). AIDS atbilst slimības stadijai, kad imūnsistēma ir tik novājināta, ka var attīstīties audzēji un infekcijas slimības. Neārstējoties, parasti paiet 9 gadi līdz HIV attīstās par AIDS. Pirmie AIDS simptomi arī ir nespecifiski, slimībai progresējot, imūnsistēma pavājinās un sāk izpausties orgānu saslimšanas, tādas kā tuberkuloze, pneimonija un audzēji. AIDS vēl nav ārstējams, taču ir pieejamas zāles (t.sk. anti-retrovirāli preparāti jeb ARV), kas var ievērojami mazināt AIDS manifestēšanos un uzlabot pacienta dzīvildzi un dzīves kvalitāti.

Vai tu zini? Hepatīts ir aknu iekaisuma slimība, visbiežāk vīrusa vai kāda toksiska aģenta, piem. alkohola vai kādu medikamentu, izraisīta. Ir vairāki vīrusa hepatīta tipi (hepatīts A,B,C,D un E) un katrs no tiem raksturojas ar ko citu un katram ir atšķirīgs inficēšanās ceļš. ²

Hepatīts B

Hepatīts B (HPV), viena no vīruss hepatīta formām, ir atrasta organisma šķidrumos (siekalās, spermā, maksts gļotādā, asins plazmā), tāpēc tā var tikt pārnesta seksuālo kontaktu ceļā un kontaktējoties ar inficētām asinīm un ir ļoti lipīga. Inficēta grūtniece var nodot infekciju savam bērnam. Sākotnēji nav izteiktu simptomu. Akūti infekcija sākas ar apetītes zudumu, nepatiku pret noteiktiem pārtikas produktiem, sliktu dūšu, nelielu drudzi, muskuļu un locītavu sāpēm. Tad sākas dzelte, fēces zaudē krāsu un urīns kļūst tumšs. Slimība ilgst 4-6 nedēļas līdz sākas izveseļošanās. Iespējamās komplikācijas ir hronisks hepatīts, ko raksturo nogurums, muskuļu un locītavu sāpes. Pacientiem ar hronisku hepatītu B ir ievērojami palielināts risks saslimt ar aknu cirozi vai audzēju. Ir iespējama vakcinēšanās pret hepatītu B. Taču nav iespējama īsta ārstēšana. Ja tiek diagnosticēts hronisks hepatīts B, tiek ordinēta pretvīrusu terapija. Ja hronisks hepatīts progresē līdz aknu cirozei, bieži vien vienīgā iespēja ir aknu transplantācija.

Hepatīts C

Hepatīts C (HCV) ir vīrusa hepatīta forma, kas tiek nodota no personas personai caur inficētām asinīm. Seksuāla transmisija ir reta, taču risks pastāv. Simptomi var būt neizteikti un infekcija var būt arī asimptomātiska. Tas var beigties ar hronisku hepatītu un var ar cirozi un aknu vēzi. Dažkārt slimniekus izdodas izārstēt no šī vīrusa ar ilglaika antivirālu terapiju.

Vai tu zini? Cilvēka papilomas vīruss (HPV) ir vīrusu grupas nosaukums, kas ietver sevī 100 dažādus vīrusu tipus. Vairāk kā 30 no tiem ir seksuāli transmisīvi.³

Cilvēka papilomas vīruss

Seksuāli transmisīvie HPV izraisītāji var inficēt vīrieša un sievietes ģenitāliju apvidu, iekaitot dzimumlocekļa ādu, kaunuma lūpas, anālo atveri, maksts atveri, dzemdes kaklu un taisno zarnu. Dažkārt simptomu nav un infekcija izzūd.

Daži no šiem vīrusiem tiek saukti par augsta riska tipiem un var uzrādīt anormālu uztriepes rezultātu. Tie var izsaukt dzemdes kakla, vulvas, maksts, anālās atveres vai vīrieša dzimumlocekļa vēzi. Ir arī tā dēvētie zema riska tipi, kas uzrāda neizteiktas izmaiņas uztriepes analīzē un rada ģenitāliju bojājumus. Šie bojājumi var būt viens vai vairāki veidojumi vai izaugumi, kurus var ārstēt ar mājas apstākļos pielietojamiem līdzekļiem. To var veikt pats pacients vai mediķis.

Šobrīd daudzās valstīs pasaulē ir pieejama vakcīna pret HPV - infekciju, kas izsauc dzemdes kakla vēzi. Šīs valstis ir ASV, Austrālija, Jaunzēlande, Kanāda, Mehiko, Horvātija, Malaizija, Brazīlija, Serbija un Eiropas Savienības valstis. Vakcīna ir mērķēta kā aizsardzība pret infekciju ar HPV vīrusa tipiem – 16,18,6 un 11. HPV 16. un 18. tips izsauc apmēram 70 % no visiem HPV izsauktā dzemdes kakla vēža gadījumiem, savukārt 6. un 11. tips rada apmēram 90% no visiem ģenitāliju bojājumu gadījumiem. Cilvēka papilomas vīrusa (HPV) infekcija ir dzemdes kakla vēža pamatizsaucējs, kas ir 7. izplatītākais vēža saslimstību nāves cēlonis sievietēm pasaulē. ^4,5

Kā es varu izvairīties?

Nodarboties ar drošu seksu nozīmē:

• Dot un saņemt seksuālu baudu neapdraudot vienam otru ar STS risku.
• Informēt partneri par savu saslimstību ar STS.

Ja jums ir monogāmas attiecības, ir pārbaudīta seksuālā veselība un nevienam no jums nav citu seksa partneru, tad var iztikt bez izsargāšanās līdzekļiem pret STS. Citos gadījumos obligāti jālieto kondomu piekopjot jebkuru – vaginālo, orālo vai rektālo seksu pat tad, ja lietojat kādu izsargāšanās līdzekli pret nevēlamu grūtniecību, piemēram, tabletes. Drošība nozīmē atklātību vienam pret otru, kā arī izsargāšanās metode, kuru lietojat.

Kā varu zināt, ka man ir kāda saslimšana?

Pēc neaizsargāta seksa pastāv STS risks. Dažām STS ir simptomi, tādi kā izdalījumi, smaka vai nieze, taču citām STS nav simptomu, īpaši sākuma stadijā. Dažas infekcijas parādās un pašas pazūd, taču aizvien paliek sekas. Vienīgais veids kā pārliecināties ir veikt pārbaudes. Ja infekcijas netiek laicīgi ārstētas, noteiktas STS var bojāt reproduktīvo sistēmu un radīt sarežģījumus tikt pie bērniņa un retos gadījumos var būt dzīvību apdraudošas. Nevajag novilcināt izmeklēšanu. To var veikt pie sava ārstējošā ārsta vai arī doties uz specializētu klīniku, kur tiks veikti vajadzīgie testi un ordinēta vispiemērotākā ārstēšana.

Vairāk informācijas:
http://www.netdoctor.co.uk »
http://www.avert.org »
http://www.netdoctor.co.uk »
http://www.worldaidsday.org »
http://www.unfpa.org »
http://www.who.int »

1. WHO. Global prevalence and incidence of selected curable sexually transmitted infections: overview and estimates. Geneva: World Health Organization, 2001.
2. http://en.wikipedia.org/wiki/Hepatitis
3. http://www.cdc.gov/STI
   /HPV/STIFact-HPV.htm#Whatis
4. D'Souza, Gypsyamber (May 10, 2007). ''Case–Control Study of Human Papillomavirus and Oropharyngeal Cancer''. New England Journal of Medicine 356: 1944-1956.
5. Cancer Research UK. The most common causes of death from cancer worldwide, 2002 estimates. accessed 22 May 2007
6. http://www.ppgg.org/

printerisõbralik versioon esita küsimus